Par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu
Par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu.
Pagājuši vairāk kā divi gadi, kopš 'sastapām' COVID-19 pandēmiju. Radusies zināma pieredze un secinājumi.
Par profilaktiskiem pasākumiem.
Manuprāt ir nozīmīgi 4 pamatprocesi, par kuriem katram vērts padomāt.
1. Visos laikos nozīme ir bijusi organisma pretošanās spējām elpošanas ceļu vīrusu un baktēriju ietekmei. Šis punkts ir nozīmīgs tad, ja indivīds par to domājis ilgtermiņā: ar kustības elementiem, elpošanas vingrinājumiem, higiēnu, diētu, pārtikas piedevām (vitamīniem u.c.) un ikdienā veidojis savu psiholoģisko stabilitāti.
2. Vakcinācija, kurai liela nozīme ir tieši epidēmiju un pandēmiju periodā. Tā atvieglo slimības gaitu, mazina smaguma pakāpi, bet tomēr nenodrošina vīrusa izplatības likvidēšanu.
3. Liela nozīme ir indivīda ikdienas uzvedībai un domāšanai lai ievērotu piesardzības pasākumus sevis pasargāšanai un vīrusa izplatības mazināšanai. Ne mirkli nedrīkst atslābt. Ja par to visu laiku ka nedomājam, politiķiem ir jāievieš “lokdauns”, kas ir pieradīts kā efektīvs princips saslimstības mazināšanai.
4. Vasaras periods pierādīja, ka saslimstības kumulatīvais rādītājs mazinājās. Tāpēc iesaku visiem, kam mājās ir bērni un mazbērni atrast iespēju epizodiski lietot ultravioleto staru lampu (kalnu saulīte). Mūsu ārstniecības iestāde to lieto ikdienā.
Par ārstēšanu un komplikācijām.
Katru nedēļu mūsu praksē redzam 12-15 COVID–19 pārslimojušus pacientus ar dažādām sūdzībām, no kurām nozīmīgākās ir elpošanas ceļu problēmas pēc pārciestas vai vēl pilnīgi neizārstētas intersticiālas (vīrusu) pneimonijas.
Pirms 1,5 gadiem, runājot par šīs pneimonijas ārstēšanu, biju piesardzīgs saistībā ar bakteriālā komponenta pievienošanos un ieteicu antibakteriālu terapiju. Pašreiz redzam, ka tas noticis reti (biežāk smēķētājiem). Vairums pacientiem tā bija tipiska intersticiāla pneimonija ar izteiktu dziļo elpceļu tūsku. Par to liecina arī lielais hospitalizāciju skaits, skābekļa terapijas nepieciešamība, ventilācijas aparatūra un nāves gadījumi. Vairums no šiem pacientiem agrīnā slimības periodā ir saņēmuši pretvīrusu un prettemperatūras preparātus un šķidrumu. Tomēr 5-7 dienā krasi pasliktinājies stāvoklis un pacienti stacionēti.
Mūsu redzes lokā nonākušie pacienti nebija saņēmuši steroidu terapiju, kas ir šīs pneimonijas etiopatoģenētiskās ārstēšanas pamatā. Iespējams, ka šeit mināmi divi iemesli: 1) šīs pneimonijas parasti, kā smagas formas, ārstētas stacionārā un daļai ģimenes ārstu nav šīs pieredzes, 2) pandēmijas periodā ārstēšana, daudzos gadījumos, notiek attālināti, kas liedz sekot šīs medikamentu grupas iespējamu blakusparadību un komplikāciju attīstībai.
Es savās konsultācijās, akūtiem pacientiem ar pozitīvu kovid testu, esmu ieteicis (parasti no 2-4 dienai), steroidus 16-8mg Medrolu. Domāju, ka liela daļa ģimenes ārstu nozīmē šo preparātu līdzīgās devās un shēmās, atbilstoši katra pacienta blakusslimībām.
Kā jau minēts, šim vīrusam ir multisistēmu ietekme. Šī iemesla dēļ viena no nepatīkamākajām komplikācijām ir iespējamā trombu veidošanās. Klīniski respiratoros simptomus atšķirt no pneimonijas nav viegli. To arī redzam datortomogrāfijas un D dimēru analīzēs. Jaatzīmē, ka visas šīs blakusparādības, ko redzam pie korona vīrusa, prasa daudz ilgāku atlabšanas periodu. Šī iemesla dēļ kritiski vēroju tos iestāžu vadītājus, kuri, protams, sabiedrības interešu aizsegā, iezīmē slimības simulācijas aizdomas. Es neizslēdzu tādas iespējas, bet neieteiktu uzņemties veselības aprūpes profesionāļu kompetences. Tas var beigties ar invaliditāti un tiesu darbiem.
Kā ļoti izplatīta problēma, par kuru norāda psihiatri, ir psihiskā veselība. Tas ko mēs ikdienā redzam, ir tikai aisberga redzamā daļa. Pacientu stāstījumos neviennozīmīgs ir vizuālo masu mediju mobings (vieniem vajadzīgs, citiem nozīmīgi kaitējošs).
Šajos divos gados novēroto nav iespējams statistiski pierādīt, bet tam būs nozīme nākotnes veselības aprūpes organizācijā, respiratoro vīrusu ārstēsanā, rehabilitacijā, politisku lēmumu pieņemšanā….